-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 2
/
20-Anguttara-3.txt
6367 lines (4032 loc) · 570 KB
/
20-Anguttara-3.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
an iii_utf8
[pts vol a - 3] [\z a /] [\f iii /]
[pts page 001] [\q 1/]
[bjt vol a - 3] [\z a /] [\w iii /]
[bjt page 002] [\x 2/]
sutantapiṭake
aṅguttaranikāyo
tatiyo bhāgo
paṭcakanipāto
1. paṭhamo paṇṇāsako
1. sekhabalavaggo
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
5. 1. 1. 1
(sekhabalasaṅkhittasuttaṁ)
1. evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi:
bhikkhavoti. bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. bhagavā etadavoca:
paṭcimāni bhikkhave sekhabalāni. katamāni paṭca: saddhābalaṁ hiribalaṁ1 ottappabalaṁ viriyabalaṁ 2: paṭṭābalaṁ. imāni kho bhikkhave paṭcasekhabalāni.
tasmātiha bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: "saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paṭṭābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā"ti. evaṁhi vo bhikkhave sikkhitabbanti. *
5. 1. 1. 2
(sekhabalavitthatasuttaṁ)
(sāvatthinidānaṁ:)
2. [pts page 002] [\q 2/] paṭcimāni bhikkhave sekhabalāni. katamāni paṭca: saddhābalaṁ hiribalaṁ ottappabalaṁ viriyabalaṁ paṭṭābalaṁ
1. hirībalaṁ machasaṁ, syā 2. viriyabalaṁ machasaṁ
* idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanduntimachasaṁ
[bjt page 004] [\x 4/]
katamaṭca bhikkhave saddhābalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti. saddahati tathāgatassa bodhiṁ:'itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā'ti. idaṁ vuccati bhikkhave saddhābalaṁ.
katamaṭca bhikkhave hiribalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako hirimā hoti. 1 hirīyati
kāyaduccaritena vacīduccaritena, manoduccaritena hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. idaṁ vuccati bhikkhave hiribalaṁ.
katamaṭca bhikkhave ottappabalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako ottappī hoti. ottappati kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. idaṁ vuccati bhikkhave ottappabalaṁ.
katamaṭca bhikkhave viriyabalaṁ:2 idha bhikkhave ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷha parakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. idaṁ vuccati bhikkhave viriyabalaṁ. katamaṭca bhikkhave paṭṭābalaṁ idha bhikkhave ariyasāvako paṭṭavā hoti, udayatthagāminiyā3 paṭṭāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. idaṁ vuccati bhikkhave paṭṭābalaṁ.
imāni kho bhikkhave paṭcasekhabalāni.
tasmātiha bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: sadudhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena. hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena. ottappabalena [pts page 003] [\q 3/] samannāgatā bhavissāma sekhabalena. viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena. paṭṭābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenāti. evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
5. 1. 1. 3
( dukkhasuttaṁ)
3. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ savupāyāsaṁ4 sapariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā5 parammaraṇā duggati
pāṭikaṅkhā. katamehi paṭcahi:
idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī 6 hoti, kusīto hoti, duppaṭṭo hoti.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgano bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ savupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.
1 hirīmā machasaṁ 2 vīriyabalaṁ machasaṁ 3. udayabbayagāminiyā sīmu
4. sa upāyāsaṁ syā, machasaṁ 5. kāyassabhedā syā 6 anottāpī sīmu.
[bjt page 006] [\x 6/]
paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. kāyassa ca bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkā. katamehi paṭcahi:
idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti
āraddhaviriyo hoti, paṭṭavā hoti.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhāti.
5. 1. 1. 4
(yathābhatasuttaṁ)
4 paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. katamehi paṭcahi:
idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppaṭṭo hoti. imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi
samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
[pts page 004] [\q 4/] paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. katamehi paṭcahi.
idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhaviriyo hoti, paṭṭavā hoti, imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ saggeti.
5. 1. 1. 5
(sikkhāpaccakkhānasuttaṁ)
5. yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭhe ceva dhamme1 paṭca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā2 āgacchanti. katame paṭca:
saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. hirīpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. viriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. paṭṭāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭhe ceva dhamme ime paṭca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā2 āgacchanti.
yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, tassa diṭṭhe ceva dhamme paṭca sahadhammikā pāsaṁsā ṭhānā3 āgacchanti. katame paṭca:
1. diṭṭhevadhamme machasaṁ 2. gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchanti sīmu
3. pāsaṁsaṁ ṭhānaṁ sīmu.
[bjt page 008] [\x 8/]
saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. viriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. paṭṭāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati tassa [pts page 005] [\q 5/] diṭṭhe ceva dhamme ime paṭca sahadhammikā. pāsaṁsā ṭhānā āgacichantīti.
5. 1. 1. 6
(akusalasamāpattisuttaṁ)
6. na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti. yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. yato ca kho bhikkhave saddhā antarahitā hoti, assaddhiyaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva hiri paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. yato ca kho bhikkhave hiri antarahitā hoti, ahirikaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti kusalesu dhammesu. yato ca kho bhikkhave ottappaṁ antarahitaṁ hoti. anottappaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti yāva viriyaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti kusalesu dhammesu. yato ca kho bhikkhave viriyaṁ antarahitaṁ hoti, kosajjaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti yāva paṭṭā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. yato ca kho bhikkhave paṭṭā antarahitā hoti, duppaṭṭā pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hotīti.
5. 1. 1. 7
(kāmesu palāḷitasuttaṁ)
7. yebhūyyena bhikkhave sattā kāmesu palāḷitā. 1 asitavyābhaṅgiṁ 2 bhikkhave kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, saddhāpabbajito 4 kulaputto'ti alaṁ vacanāya. taṁ kissa hetu:
labbhā 4 bhikkhave yobbanena kāmā. te ca kho yādisā vā tādisā vā ye ca bhikkhave hīnā kāmā, ye ca majjhimā kāmā. ye ca paṇītā kāmā sabbe kāmā "kāmā"tveva saṅkhaṁ gacchanti.
1. laḷitāmachasaṁ, lasitāsyā 2. asitabyābhaṅgiṁmachasaṁ
3. saddhosyā 4. labhā hi syā:
[bjt page 010] [\x 10/]
[pts page 006] [\q 6/] seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako dhātiyā pamādamanvāya kaṭṭhaṁ vā kaṭhalaṁ vā mukhe āhareyya, tamenaṁ dhāti sīghasīghaṁ1manasi kareyya sīghasīghaṁ manasi karitvā sighasīghaṁ āhareyya, no ce sakkuṇeyya sighasīghaṁ āharituṁ vāmena hatthena sīsaṁ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅguliṁ 2karitvā salohitampi āhareyya taṁ kissa hetu: atthesā bhikkhave kumārassa vihesā, nesā natthīti vadāmi. karaṇīyaṭca3 kho etaṁ bhikkhave dhātiyā atthakāmāya hitesiniyā anukampikāya anukampaṁ upādāya.
yato ca kho so bhikkhave kumāro vuddho hoti alaṁpaṭṭo anapekkhā pana4 bhikkhave dhāti tasmiṁ kumāre hoti 'attaguttodāni kumāro nālaṁ pamādāyā'ti.
evameva kho bhikkhave yāvakīvaṭca bhikkhuno saddhāya akataṁ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā akataṁ hoti kusalesu dhammesu, ottappena akataṁ hoti kusalesu dhammesu, viriyena akataṁ hoti kusalesu dhammesu, paṭṭāya akataṁ hoti kusalesu dhammesu, anurakkhitabbo tāva me so bhikkhave bhikkhu hoti.
yato ca kho bhikkhave bhikkhuno5 saddhāya kataṁ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā kataṁ hoti kusalesu dhammesu, ottappena kataṁ hoti kusalesu dhammesu, viriyena kataṁ hoti kusalesu dhammesu, paṭṭāya kataṁ hoti kusalesu dhammesu, anapekho dānāhaṁ bhikkhave tasmiṁ bhikkhusmiṁ homi
'attaguttodāni bhikkhu6 nālaṁ pamādāyā'ti.
5. 1. 1. 8
(cavanasuttaṁ)
8. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. katamehi paṭcahi:
assaddho bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti [pts page 007] [\q 7/] saddhamme. ahiriko bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. anottappī bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. kusīto bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. duppaṭṭo bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
1. sīghaṁ sīghaṁmachasaṁ 2. vaṅkaṅgulaṁsyā 3. saraṇīyaṭcakatthaci
4. dānimachasaṁ 5. bhikkhusyā 4. bhikkhave bhikkhusyā.
[bjt page 012. [\x 12/] ]
paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. katamehi paṭcahi:
saddho bhikkhave bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme hirimā bhikkhave bhikkhū na cavati, patiṭṭhāti saddhamema ottappī bhikkhave bhikkhū na cavati patiṭṭhāti saddhamme
āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
paṭṭavā bhikkhave bhikkhū na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhū na cavati patiṭṭhāti saddhammeti.
5. 1. 1. 9
(paṭhama agārava suttaṁ)
9. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. katamehi paṭcahi:
assaddho bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. ahiriko bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. anottappī bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. kusīto bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. duppaṭṭo bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
[pts page 008] [\q 8/] paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. katamehi paṭcahi:
saddho bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. hirimā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. ottappī bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭiṭhāti saddhamme. āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. sappaṭṭo bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhammeti.
[bjt page 014. [\x 14/] ]
5. 1. 1. 10
(dutiya agārava suttaṁ)
10. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ katamehi paṭcahi:
assaddho bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. ahiriko bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. anottappi bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. kusīto bhikkhave agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. duppaṭṭo bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.
paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ katamehi paṭcahi.
saddho bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. hirimā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viraḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. ottappī [pts page 009] [\q 9/] bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. paṭṭavā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitunti.
sekhabalavaggo paṭhamo
tassuddānaṁ:
saṅkhittaṁ vitthataṁ dukkhaṁ1 bhataṁ sikkhāya paṭcamaṁ,
samāpatti ca kāmesu cavanā dve agāravāti.
1. dukkhāmachasaṁ
[bjt page 016] [\x 16/]
2. balavaggo
5. 1. 2. 1
(tathāgatabalasuttaṁ)
(sāvatthinidānaṁ:)
11. pubbāhaṁ bhikkhave ananussutesu dhammesu abhiṭṭāvosāna pāramippatto paṭijānāmi.
paṭcimāni bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti.
[pts page 010] [\q 10/] katamāni paṭca: saddhābalaṁ, hiribalaṁ ottappabalaṁ, viriyabalaṁ, paṭṭābalaṁ.
imāni kho bhikkhave paṭca tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sihanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatentiti.
5. 1. 2. 2
(sekhabalaaggasuttaṁ)
12. paṭcimāni bhikkhave sekhabalāni. katamāni paṭca:saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, viriyabalaṁ, paṭṭābalaṁ. imāni kho bhikkhave paṭca sekhabalāni.
imesaṁ kho bhikkhave paṭcannaṁ sekhabalānaṁ etaṁ aggaṁ, etaṁ saṅgāhikaṁ, etaṁ saṅghātaniyaṁ yadidaṁ paṭṭābalaṁ.
seyyathāpi bhikkhave kuṭāgārassa etaṁ aggaṁ, etaṁ saṅgāhikaṁ, etaṁ saṅghātaniyaṁ yadidaṁ kuṭaṁ, evameva kho bhikkhave imesaṁ paṭcannaṁ sekhabalānaṁ etaṁ aggaṁ, etaṁ saṅgāhikaṁ, etaṁ saṅghātaniyaṁ yadidaṁ paṭṭābalaṁ.
tasmātiha bhikkhave evaṁ sikkhitabibaṁ:saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paṭṭābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenāti. evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
* ananussuta-uddāna * kūṭa-uddāna
[bjt page 018] [\x 18/]
5. 1. 2. 3
(balasaṅkhittasuttaṁ)
13. paṭcimāni bhikkhave balāni. katamāni paṭca:
saddhābalaṁ, viriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paṭṭābalaṁ. imāni kho bhikkhave paṭcabalānīti.
5. 1. 2. 4
(balavitthatasuttaṁ)
14. paṭcimāni bhikkhave balāni. katamāni paṭca: saddhābalaṁ, viriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paṭṭābalaṁ.
katamaṭca bhikkhave saddhābalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti. saddahati tathāgatassa bodhiṁ: itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. [pts page 011] [\q 11/] idaṁ vuccati bhikkhave saddhābalaṁ.
katamaṭca bhikkhave viriyabalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako āraddha viriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. idaṁ vuccati bhikkhave viriyabalaṁ.
katamaṭca bhikkhave satibalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvato satimā hoti: paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. idaṁ vuccati bhikkhave satibalaṁ.
katamaṭca bhikkhave samādhibalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamajjhānaṁ upasampajja viharati. vitakka vicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyajjhānaṁ upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṁ ca kāyena paṭisaṁvedeti, yantaṁ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyajjhānaṁ upasampajja viharati. sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ catutthajjhānaṁ upasampajja viharati. idaṁ vuccati bhikkhave samādhibalaṁ.
katamaṭca bhikkhave paṭṭābalaṁ: idha bhikkhave ariyasāvako paṭṭavā hoti udayatthagāminiyā paṭṭāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. idaṁ vuccati bhikkhave paṭṭābalaṁ. imāni kho bhikkhave paṭca balānīti.
5. 1. 2. 5
(baladaṭṭhabbasuttaṁ)
15. paṭcimāni bhikkhave balāni. katamāni paṭca: saddhābalaṁ, viriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paṭṭābalaṁ.
kattha ca bhikkhave saddhābalaṁ daṭṭhabbaṁ: catusu sotāpattiyaṅgesu ettha saddhābalaṁ daṭṭhabbaṁ.
kattha ca bhikkhave viriyabalaṁ daṭṭhabbaṁ: catusu sammappadhānesu. ettha viriyabalaṁ daṭṭhabbaṁ.
[bjt page 020] [\x 20/]
kattha ca bhikkhave satibalaṁ daṭṭhabbaṁ: catusu satipaṭṭhānesu. ettha satibalaṁ daṭṭhabbaṁ.
kattha ca bhikkhave samādhibalaṁ daṭṭhabbaṁ: catusu jhānesu. ettha samādhibalaṁ daṭṭhabbaṁ.
kattha ca bhikkhave paṭṭābalaṁ daṭṭhabba: catusu ariyasaccesu. ettha paṭṭābalaṁ daṭṭhabbaṁ.
imāni kho bhikkhave paṭcabalānīti.
5. 1. 2. 6
(bala agga suttaṁ)
16. paṭcimāni bhikkhave balāni. katamāni paṭca:
saddhābalaṁ, viriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ. paṭṭābalaṁ imāni kho bhikkhave paṭcabalāni.
imesaṁ kho bhikkhave paṭcannaṁ balānaṁ etaṁ aggaṁ, etaṁ saṅgāhikaṁ, etaṁ saṅghātaniyaṁ yadidaṁ paṭṭābalaṁ.
seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa etaṁ aggaṁ, etaṁ saṅgāhikaṁ, etaṁ saṅghātaniyaṁ yadidaṁ kūṭaṁ.
evameva kho bhikkhave imesaṁ paṭcannaṁ balānaṁ etaṁ aggaṁ, etaṁ saṅgāhikaṁ, etaṁ saṅghātaniyaṁ yadidaṁ paṭṭābalanti.
5. 1. 2. 7
(attahitasuttaṁ)
17. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. katamehi paṭcahi?
idha bhikkhave bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ sīla sampadāya samādapeti. attanā samādhisamipanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti. attanā paṭṭāsampanno hoti, no paraṁ paṭṭā sampadāya samādapeti. attanā vimuttisampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti. attanā vimuttiṭāṇadassanasampanto hoti, no paraṁ vimuttitiṭāṇadassanasampadāya samādapeti.
[pts page 013] [\q 13/] imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgako bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyāti.
putakuṭa-uddāna
[bjt page 022. [\x 22/] ]
5. 1. 2. 8
(parahitasuttaṁ)
18. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanto hoti, no attahitāya. katamehi paṭcahi:
idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṁ sīla sampadāya samādapeti. attanā na samādhisampanno hoti, paraṁ samādhisampadāya samādapeti. attanā na paṭṭāsampanno hoti, paraṁ paṭṭāsampadāya samādapeti. attanā na vimuttisampanno hoti, paraṁ vimuttisampadāya samādapeti. attanā na vimuttiṭāṇadassanasampannano hoti, paraṁ vimuttiṭāṇa dassana sampadāya samādapeti.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyāti.
5. 1. 2. 9
(neva attahitano parahitasuttaṁ)
19. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. katamehi paṭcahi:
idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti. attanā na samādhisampanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti. attanā na paṭṭā sampanno hoti, no paraṁ paṭṭā sampadāya samādapeti. attanā na vimutti sampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti. attanā na vimuttiṭāṇadassana sampanno hoti, no paraṁ vimuttiṭāṇadassanasampadāya samādapeti.
[pts page 014] [\q 14/] imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyāti.
[bjt page 024. [\x 24/] ]
5. 1. 2. 10
(attahitaparahitasuttaṁ)
20. paṭcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti
parahitāya ca. katamehi paṭcahi:
idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, paraṭca sīlasampadāya samādapeti. attanā ca samādhisampanno hoti, paraṭca samādhisampadāya samādapeti. attanā ca paṭṭāsampanno hoti, paraṭca paṭṭāsampadāya samādapeti. attanā ca vimuttisampanno hoti, paraṭca vimuttisampadāya samādapeti. attanā ca vimuttiṭaṇadassanasampanno hoti, paraṭca vimuttiṭāṇadassanasampadāya samādapeti.
imehi kho bhikkhave paṭcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cāti.
balavaggo dutiyo.
tassuddānaṁ:
ananussutakūṭaṭca saṅkhittaṁ vitthatena ca,
daṭṭhabbaṭca puna kūṭaṁ cattāropi hitena cāti.
[bjt page 026] [\x 26/]
3. paṭcaṅgikavaggo
5. 1. 3. 1
(paṭhama agārava suttaṁ)
(sāvatthinidānaṁ)
21. so vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripuressati'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. [pts page 015] [\q 15/] ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ 1 dhammaṁ paripūressatī'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlāni paripūressatī'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṁ paripūressati'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. sammādiṭṭhiṁ aparipūretvā sammāsamādhiṁ paripuressatī' ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
so vata bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjati, ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī, ti ṭhānametaṁ vijjati. sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlāni paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjati. sīlāni paripūretvā sammādiṭaṭhiṁ paripūressatī'ki ṭhānametaṁ vijjati. sammādiṭṭhiṁ paripūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjati.
5. 1. 3. 2
(dutiya agārava suttaṁ)
22. so vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlakkhandhaṁ paripūressatī'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. sīlakkhandhaṁ aparipūretvā samādhikkhandhaṁ paripūressatī, ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. samādhikkhandhaṁ
aparipūretvā paṭṭākkhandhaṁ paripūressatī'ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
so vana bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko
sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjati. ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjati. sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlakkhandhaṁ paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjati. sīlakkhandhaṁ paripūretvā samādhikkhandhaṁ paripūressati'ti ṭhānametaṁ [pts page 016] [\q 16/] vijjati. samādhikkhandhaṁ paripūretvā paṭṭākkhandhaṁ paripūressatī'ti ṭhānametaṁ vijjatī'ti.
1. sekkhaṁ syā
[bjt page 028] [\x 28/]
5. 1. 3. 3
(upakkilesasuttaṁ)
23. paṭcime bhikkhave jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ, pabhaṅgu ca, 1 na ca sammā upeti kammāya.
katame paṭca? ayo lohaṁ tipu sīsaṁ sajjhu. 2
ime kho bhikkhave paṭca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ, pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya.
yato ca kho bhikkhave jātarūpaṁ imehi paṭcahi upakkilesehi vippamuttaṁ 3 hoti, taṁ hoti jātarūpaṁ mudu ca kammaniyaṭca pabhassaraṁ ca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya yassā yassā4 ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati:yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya5 yadi suvaṇṇamālakāya. taṭcassa atthaṁ anuhoti. suvaṇaṇamālakaya. taṭcassa atthaṁ anubhoti.
evameva kho bhikkhave paṭcime cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ naceva mudu hoti, na ca kammaniyaṁ. na ca pabhassaraṁ, pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhīyati āsavānaṁ khayāya.
katame paṭca? kāmacchando vyāpādo thīnamiddhaṁ 6 uddhaccakukkuccaṁ vicikicchā.
ime kho bhikkhave paṭca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ. pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhīyati āsavānaṁ khayāya.
yato ca kho bhikkhave cittaṁ imehi paṭcahi upakkilesehi vippamuttaṁ hoti, taṁ hoti cittaṁ mudu ca [pts page 017] [\q 17/] kammaniyaṭca pahassaraṭca, na ca pahaṅgu, sammāsamādhīyati āsavānaṁ khayāya. yassa yassa ca abhiṭṭāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiṭṭā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati: "anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ, ekopi hutvā bahudhā assaṁ bahudhāpi hutvā eko hoti, āvībhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṁ karoti seyyathāpi udake, udake'pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṁ, ākāse'pi pallaṅkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo. ime'pi candimasuriye evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyanti" tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati: "dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ dibbe ca mānuse ca ye dūre ye santike cā" ti. tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
1. pabhaṅgusīmu 2. sajjhuṁ machasaṁ, sajjhāsyā.
3. vimuttaṁmachasaṁ 4. yassakassaci pilandhanavikatiyāsyā
5. gīveyyakenakatthaci 6. thīnamiddhaṁmachasaṁ
[bjt page 030] [\x 30/]
so sace ākaṅkhati "parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, [pts page 018] [\q 18/] vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ. vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, pajāneyyaṁ, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cintanti pajāneyya"nti. tatra tatreva sakkhibhahabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati "anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo paṭca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paṭṭāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke'pi saṁvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti iti sākāraṁ sa uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya"nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
[pts page 019] [\q 19/] so sace ākaṅkhati "dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇeṇa sugate duggate yathākammupage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacī duccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭiṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā. te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. ime vata pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇeṇa dubbaṇeṇa sugate duggate yathākammupage satte pajāneyya" nti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati "āsavānaṁ khayā (anāsavaṁ cetovimuttiṁ paṭṭāvimuttiṁ) diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiṭṭā sacchikatvā upasampajja vihareyya' nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyataneti.
5. 1. 3. 4
(dussīlasuttaṁ)
24. dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. sammāsamādhimahi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtaṭāṇadassanaṁ. yathābhūtaṭāṇadassane asati yathābhūtaṭāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga vipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiṭāṇadassanaṁ.
seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā'pi na pāripūriṁ gacchati. taco'pi [pts page 020] [\q 20/] na pāripūriṁ gacchati. pheggu' pi na pāripuriṁ gacchati. sāropi na pāripuriṁ gacchati.
evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi samimāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūta ṭāṇadassanaṁ. yathābhūtaṭāṇadassane asati yathābhūta ṭāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. nibbidāvirāge asati nibibidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiṭāṇadassanaṁ.
sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanissayasampanno hoti sammāsamādhi. sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanissaya sampannaṁ1 hoti yathābhūtaṭāṇadassanaṁ. yathābhūtaṭāṇadassane sati yathābhūtaṭāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidā virāgo. nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṁ2 hoti vimuttiṭāṇadassanaṁ.
seyyathā'pi bhikkhave rukkho sakhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā'pi3 pāripūriṁ gacchati. tacopi pāripūriṁ gacchati. pheggupi pāripūriṁ gacchati. sāro'pi pāripūriṁ gacchati. 4
evameva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanissayasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasyasampannaṁ1 hoti yathābhūtaṭāṇadassanaṁ. yathābhūtaṭāṇadassane sati yathābhūtaṭāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidāvirāgo. nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṁ hoti vimuttiṭāṇadassananti.
1. upanissayasampannosī 2. upanisasampannaṁmachasaṁ 3. papapaṭikāsyā
4. tacopi pheggupi sāropi pāripūriṁ gacchatisī.
ye
[bjt page 032] [\x 32/]
5. 1. 3. 5
(anuggahītasuttaṁ)
25. paṭcahi bhikkhave aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi ceto vimuttiphalā ca hoti, cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paṭṭāvimuttiphalā ca hoti paṭṭāvimuttiphalānisaṁsā ca. katamehi paṭcahi:
[pts page 021] [\q 21/] idha bhikkhave sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti. sutānuggahitā ca 1 hoti. sākacchānuggahitā ca hoti. samathānuggahitā ca hoti. vipassanānuggahitā ca hoti.
imehi kho bhikkhave paṭcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti. cetovimuttiphalānisaṁsā ca, , paṭṭāvimuttiphalā ca hoti, paṭṭāvimuttiphalānisaṁsā cāti.
5. 1. 3. 6
(vimuttāyatana suttaṁ)
26. paṭcimāni bhikkhave vimuttāyatanāni, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā 2 āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā3 anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. katamāni paṭca?
(1) idha bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aṭṭataro vā garuṭṭhāniyo 4 sabrahmacārī. yathā yathā bhikkhave tassa bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti, aṭṭataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti, dhamimapaṭisaṁvedī ca. tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ 5 jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. sukhino cittaṁ samādhiyati. idaṁ bhikkhave paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
(2) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aṭṭataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. api ca kho yathāsutaṁ yathā pariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, yathā yathā bhikkhave bhikkhu [pts page 022] [\q 22/] yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti. dhammapaṭisaṁvedī ca. tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. sukhino cittaṁ samādhiyati.
1suttānuggahitācasyā 2. aparikkhīṇā syā 3. ananupattaṁ vāsīmu
4. garuṭṭhātiko sīmu 5. pāmujjaṁ sīmu, syā
[bjt page 034] [\x 34/]
idaṁ bhikkhave dutiyaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
(3) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aṭṭataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti. api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti. tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti, dhammapaṭisaṁvidī ca. tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. 1 sukhino cittaṁ samādhiyati. idaṁ bhikkhave tatiyaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
(4) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno naheva kho satthā dhammaṁ deseti, aṭṭataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacāri. nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi [pts page 023] [\q 23/] anuvicāreti manasānupekkhati. yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati, tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedi ca. tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. sukhino cittaṁ samādhiyati. idaṁ bhikkhave catutthaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhiṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
(5) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno naheva kho satthā dhammaṁ deseti, aṭṭataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. api ca khvassa aṭṭataraṁ samādhinimittaṁ suggahītaṁ hoti, sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ
suppaṭividdhaṁ paṭṭāya.
1. suggahītaṁ sugāhī vediyatisīmu.
[bjt page 036] [\x 36/]
yathā yathā bhikkhave bhikkhuno aṭṭataraṁ samādhinimittaṁ suggahītaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paṭṭāya, tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. sukhino cittaṁ samādhiyati. idaṁ bhikkhave paṭcamaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa [pts page 024] [\q 24/] viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
imāni kho bhikkhave paṭca vimuttāyatanāni. yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī'ti.
5. 1. 3. 7
(samādhisuttaṁ)
27. samādhiṁ bhikkhave bhāvetha appamāṇaṁ nipakā patissatā. samādhiṁ bhikkhave bhāvayataṁ appamāṇaṁ nipakānaṁ patissatānaṁ paṭca ṭāṇāni paccattaṁ yeva uppajjanti. katamāni paṭca: ayaṁ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiṁ ca sukhavipākoti paccattaṁ yeva ṭāṇaṁ uppajjati. ayaṁ samādhi ariyo nirāmisoti paccattaṁ yeva ṭāṇaṁ uppajjati. ayaṁ samādhi akāpurisasevito'ti paccattaṁ yeva ṭāṇaṁ uppajjati. ayaṁ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho1 ekodibhāvādhigato na ca sasaṁkhāraniggayhavārita vato'ti2 paccattaṁ yeva ṭāṇaṁ uppajjati. so kho panāhaṁ imaṁ samādhiṁ sato va samāpajjāmi sato va uṭṭhahāmī'ti 3 paccattaṁ yeva ṭāṇaṁ uppajjati.
samādhiṁ bhikkhave bhāvetha appamāṇaṁ nipakā patissatā. samādhiṁ bhikkhave bhāvayataṁ appamāṇaṁ nipakānaṁ patissatānaṁ imāni paṭca ṭāṇāni paccattaṁ yeva uppajjantī'ti,
5. 1. 3. 8
(paṭcaṅgikasamādhisuttaṁ)
28. [pts page 025] [\q 25/] ariyassa bhikkhave paṭcaṅgikassa sammā samādhissa bhāvanaṁ desissāmi4 taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmi'ti. evaṁ bhanteti'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṁ. bhagavā etadavoca.
1. paṭippassaddhiladdho, syā
2. na ca sasaṁkhāraniggayha vātapattoti syā na sasaṁkhāra niggasha
cāriyādhihatotimachasaṁ (?) na ca sasaṁkhāraniggayha cāritapapatitotisīmu
3. sato kho panāhaṁ imaṁ samāpajjāmī, sato uṭṭhahāmitimachasaṁ satoca samāpajjāmī sato uṭṭhāhāmītisyā 4. desessāmisyāmachasaṁ
[bjt page 038] [\x 38/]
katamā ca bhikkhave ariyassa paṭcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanā?
(1) idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. seyyathāpi bhikkhave dakkho nahāpako1 vā nahāpakantevāsī2 vā kaṁsathāle nahāniyacuṇṇāni3 ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya, sāyaṁ4 nahāniyapiṇḍi snehānugatā5 snehaparetā6 santarabāhirā phuṭā snehena na ca paggharati. 7 evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti ariyassa bhikkhave paṭcaṅgikassa sammā samādhissa ayaṁ paṭhamā bhāvanā.
(2) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. seyyathāpi bhikkhave udakarahado ubbhidodako8, tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya [pts page 026] [\q 26/] disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca kālena kālaṁ sammā dhāraṁ nānuppaveccheyya, atha kho tambhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjītvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripureyya paripphareyya, nāssa kiṭci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. evameva kho bhikkhave bhikkhu imeva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripureti parippharati. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. ariyassa bhikkhave paṭcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ dutiyā bhāvanā.
(3) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṭca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa nippītikena apphuṭaṁ hoti.
1. nhāpako cāmachasaṁ 2. tahāpakantevāsī vāmachasaṁ
3. nhāniya cuṇṇānimachasaṁ, syā. 4. yaṁsāsīmu 5. sinehānugatāsyā
6. sīnehaparetāsyā 7. paggharinī machasaṁ ubbhitodakosyā:gambhīro machasaṁ
[bjt page 040] [\x 40/]
seyyathāpi bhikkhave uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaddhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, 1 tāni yāvaggā 2 yāva mūlā3 sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni. nāssa kiṭci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa. evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiṭci sabbāvato 4 kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. ariyassa bhikkhave paṭcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ tatiyā bhāvanā.
(4) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pāhāṇā [pts page 027] [\q 27/] dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
pariyodātena apphuṭaṁ hoti. seyyathāpi bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. nāssa kiṭci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
pariyodātena apphuṭaṁ hoti. ariyassa bhikkhave paṭcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ catutthā bhāvanā.
(5) puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṁ suggahītaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ, suppaṭividdhaṁ paṭṭāya. seyyathāpi bhikkhave aṭṭo vā aṭṭaṁ5 paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṁ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaṁ paccavekkheyya evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṁ suggahītaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ, suppaṭividdhaṁ paṭṭāyā'ti. ariyassa bhikkhave paṭcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ paṭcamī bhāvanā
evaṁ bhāvite kho bhikkhave bhikkhu ariye paṭcaṅgike sammā samādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiṭṭā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiṭṭā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
seyyathāpi bhikkhave udakamaṇiko ādhāre ṭhapito pūro udakassa samatittiko kākapeyyo, tamenaṁ balavā puriso yato yato āvajjeyya, āgaccheyya udakanti? 'evaṁ [pts page 028] [\q 28/] bhante'.
1. nimuggaposini sīmu. 2. tāni yāvacaggāsyā machasaṁ
3. yā va ca mūlāsyā machasaṁ. tāti yāva ca nimamūlāsīmu. 4. sabbāvataṁsīmu.
5. aṭṭe vā aṭṭaṁ vā sīmu.
[bjt page 042] [\x 42/]
evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṁ bhāvite ariye paṭcaṅgike sammā samādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiṭṭā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeni abhiṭṭā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāni sati sati āyatane.
seyyathāpi bhikkhave same bhumibhāge pokkharaṇī caturassā1 ālibaddhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, tamenaṁ balavā puriso yato yato āliṁ muṭceyya, āgaccheyya udakanti?. 'evaṁ bhante'. evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṁ bhāvite ariye paṭcaṅgike sammāsamādhimahi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiṭṭā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiṭṭā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
seyyathāpi bhikkhave subhūmiyaṁ cātummahāpathe2 ājaṭṭaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo, tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhirūhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṁ bhāvite ariye paṭcaṅgike sammā samādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiṭṭā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiṭṭā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati: "anekavihitaṁ iddhividhaṁ [pts page 029] [\q 29/] paccanubhaveyyaṁ: ekopi hutvā bahudhā assaṁ bahudhāpi hutvā eko assaṁ, āvībhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāne gaccheyyaṁ seyyathāpi paṭhaviyaṁ, ākāsepi pallaṅkena kameyyaṁ seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaṁ parimajjeyyaṁ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyya'nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ
pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati:"dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ dibbe ca mānusake ca ye dūre santike cā'ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati. "parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanati pajāneyyaṁ vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati:"anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ seyyathīdaṁ ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo paṭcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paṭṭāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe. amutrāsiṁ evannāmo, evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ, tatrāpāsiṁ evannāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto idhupapannoti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya" nti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati: " dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. ' ime vā bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā ' ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇeṇa dubbaṇṇe sugate duggate yathā kammūpage satte pajāneyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
so sace ākaṅkhati: "āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto vimuttiṁ paṭṭāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiṭṭā sacchikatvā upasampajja vihareyya 2'nti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyataneti.
1. caturaṁsā machasaṁ 2. catumahāpathe machasaṁ
[bjt page 044] [\x 44/]
5. 1. 3. 9
(caṅkamānisaṁsasuttaṁ)
29. paṭcime bhikkhave caṅkame ānisaṁsā. katame paṭca?
[pts page 030] [\q 30/] addhānakkhamo hoti. padhānakkhamo hoti. appābādho hoti. asitapītakhāyitasāyitaṁ1 sammā parināmaṁ gacchati. caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti.
ime kho bhikkhave paṭca caṅkame ānisaṁsāti.
5. 1. 3. 10
(nāgitasuttaṁ)
30. evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgala vanasaṇḍe.
assosuṁ kho icchānaṅgalakā2 brāhmaṇagahapatikā"samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṁ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
"taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: "itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā dvemanussānaṁ buddho bhagavāti. so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiṭṭā sacchikatvā pavedeti".
'so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ savyaṭjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ, brahmacariyaṁ pakāseti. sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī'ti.
atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṁsu uccāsaddā mahāsaddā.
1. asitaṁ pītaṁ khāyitaṁ sāyitaṁ machasaṁ, syā' 2. icchānaṅgalikā sīmu
3. syāmapotthake na dissate.
[bjt page 046] [\x 46/]
[pts page 031] [\q 31/] tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ nāgitaṁ āmantesi: ke panete1 nāgita uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maṭṭe macchavilopeti?2 "ete bhante icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahutaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya babhidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṁ yeva uddissa bhikkhusaṅghaṭcā"ti.
māhaṁ nāgita yasena samāgamo, 3 mā ca mayā yaso. yo kho nāgita nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṁ mīḷhasukhaṁ4 middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyyāti.
"adhivāste'dāni bhante bhagavā, adhivāsetu sugato. adhivāsana kālo'dāni bhante bhagavato. yena yeneva'dāni bhante bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇa gahapatikā negamā ceva jānapadā ca.
seyyathāpi bhante thullaphusitake deve vassante yathāninnaṁ udakāni pavattanti, evameva kho bhante yena yeneva'dāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca taṁ kissa hetu? tathāhi bhante bhagavato sīlapaṭṭāṇa"nati.
māhaṁ nāgita yasena samāgamo3, mā ca mayā yaso. yo kho nāgita nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṁ4 mīlhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyya. [pts page 032] [\q 32/] asitapītakhāyitasāyitassa kho nāgita uccārapassāvo. eso tassa nissando.
1. ke pana te syā, ke pana kho machasaṁ.
2. vilopennīti syā, sīmu.
3. samāgamaṁ, sīmu. machasaṁ.
4. yo taṁ mīḷhasukhaṁ machasaṁ, syā.
[bjt page 048] [\x 48/]
piyānaṁ kho nāgita viparināmaṭṭathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. eso tassa nissando.
asubhanimittānuyogaṁ anuyuttassa kho nāgita subhanimitte1 pāṭikkūlyatā2 saṇṭhāti. eso tassa nissando.
chassu3 kho nāgita phassāyatanesu aniccānupassīno viharato phasse pāṭikkūlyatā saṇṭhāti. eso tassa nissando.
paṭcasu kho nāgita upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne pāṭikkūlyatā saṇṭhāti. eso tassa nissandoti.
paṭcaṅgikavaggo tatiyo.
tassuddānaṁ:
dvegāravupakkileso dussīlānuggahena ca
vimuttisamādhipaṭcaṅgikā caṅkamo nāgitena cāti
1. subhanimittena sīmu.
2. pāṭikulyatā machasaṁ paṭikkulyatā sīmu.
3. chasu machasaṁ
[bjt page 050] [\x 50/]
4. sumanāvaggo
5. 1. 4. 1.
(sumanāsuttaṁ)
31. ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. * atha kho sumanā rājakumārī paṭcahi rathasatehi paṭcahi1 rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca:
idhassu bhante bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaṭṭā, eko dāyako eko adāyako, te kāyassa [pts page 033] [\q 33/] bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjeyyuṁ, devabhūtānampana nesaṁ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti? siyā sumane'ti bhagavā avoca.
yo so sumane dāyako, so amuṁ adāyakaṁ devabhūto samāno paṭcahi ṭhānehi adhigaṇhāti. dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena. 2 yo so sumane dāyako, so amuṁ adāyakaṁ devabhuto samāno imehi paṭcahi ṭhānehi adhigaṇhāti 3
sace pana te bhante tato cutā itthattaṁ āgacchanti, manussabhūtānaṁ pana tesaṁ bhante siyā viseso, siyā nānākaraṇanti? siyā sumaneti bhagavā avoca.
yo so sumane dāyako. so amuṁ adāyakaṁ manussabhuto samāno paṭcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: mānusakena4 āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. yo so sumane dāyako, so amuṁ adāyakaṁ manussabhuto samāno imehi paṭcahi ṭhānehi adhigaṇhāti.
sace pana te bhante ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, pabbajitānaṁ pana nesaṁ5 bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti? siyā sumaneti bhagavā avoca.
yo so sumane dāyako, so amuṁ adāyakaṁ pabbajito samāno paṭcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: yācito'va bahulaṁ cīvaraṁ paribhuṭjati appaṁ ayācito. yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuṭjati, appaṁ ayācito. yācito'va bahulaṁ senāsanaṁ paribhuṭjati, appaṁ ayācito. yācito'va bahulaṁ gilāna paccaya bhesajjaparikkhāraṁ paribhuṭjati, appaṁ ayācito:
* syāma potthake ayaṁ pāṭho natthi, ekaṁ samayaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharatijetavane anāthapiṇḍikassa ārāme machasaṁ
1. paṭcahi ca syā 2. adhipateyyena syā 3. adhigaṇhātīti syā.
4. mānussakena sīmu 5. tesaṁ sīmu.
[bjt page 052] [\x 52/]
yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati, tyāssa1 manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena, manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena, manāpeneva2 bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ
amanāpena. manāpaṁ yeva3 upahāraṁ upaharanti, appaṁ [pts page 034] [\q 34/] amanāpaṁ yo so sumane dāyako, so amuṁ adāyakaṁ pabbajito samāno imehi paṭcahi ṭhānehi adhigaṇhāti. 4
sace pana te bhante ubho arahattaṁ pāpuṇanti, arahattappattānaṁ pana nesaṁ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti?.
ettha kho panesāhaṁ sumane na kiṭci nānākaraṇaṁ vadāmi yadidaṁ vimuttiyā vimuttinti. 5
acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante. yāvaṭcidaṁ bhante alameva dānāni dātuṁ, alaṁ puṭṭāni kātuṁ, yatra hi nāma devabhūtassapi upakārāni puṭṭāni, manussabhūtassapi upakārāni puṭṭāni, pabbajitassapi upakārāni puṭṭānīti.
idamavova bhagavā idaṁ vatvā6 sugato athāparaṁ etadavoca satthā:
1. yathāpi cando vimalo gacchaṁ ākāsadhātuyā
sabbe tārā gaṇe loke ābhāya atirocati,
2. tatheva sīlasampanno saddho purisapuggalo
sabbe maccharino loke cāgena atirocati.
3. yathāpi megho thanayaṁ vijjumālī satakkaku
thalaṁ ninnaṁ ca pūreti abhivassaṁ vasundharaṁ,
4. evaṁ dassana sampanno sammā sambuddhasāvako
macchariṁ adhigaṇhāti paṭcaṭhānehi paṇḍito:
5. āyunā yasasā veca vaṇṇena ca sukhena ca
sace bhoga paribbūḷho7 pecca sagge pamodatīti8
1. tassa syā, machasaṁ 2. manāpena syā, 3. manāpaṭṭe ca syā,
4. adhigaṇhātīti machasaṁ, syā 5. vimuttanti syā
6. vatvāna machasaṁ, syā 7. paribyuḷho machasaṁ 8. sagge ca modati sīmu.
[bjt page 054] [\x 54/]
5. 1. 4. 2
(cundīsuttaṁ)
32. [pts page 035] [\q 35/] ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati kalandakanivāpe. atha kho cundī rājakumārī paṭcahi rathasatehi paṭcahi ca kumāri satehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca:
amhākaṁ bhante bhātā cundo nāma rājakumāro. so evamāha:"yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesu micchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ yeca1 upapajjati, no duggatinni. "
sāhaṁ bhante bhagavantaṁ pucchāmi: kathaṁ rūpe nu kho2 bhante satthari pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ yeva upapajjati, no duggatinti? sāhaṁ bhante bhagavantaṁ pucchāmi: kathaṁ rūpe nu kho2 bhante dhamme pasanno kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṁ yeva upapajjati, no duggatinti?
kathaṁ rūpe nu kho bhante saṅghe pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ yeva upapajjati, no duggatinti? kathaṁ rūpesu sīlesu paripūrakāri kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ yeva1 saggaṁ lokaṁ uppajjati, no duggatinti?
yāvatā cundi sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saṭṭino vā asaṭṭino vā nevasaṭṭināsaṭṭino vā tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammā sambuddho. ye kho cundi buddhe pasannā, agge te pasannā. agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.
yāvatā cundi dhammā saṁkhatā vā asaṁkhatā vā virāgo tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo3 ālayasamugghāto vaṭṭūpacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. ye kho [pts page 036] [\q 36/] cundi virāge dhamme pasannā. agge te pasannā agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.
yāvatā cundi saṅghā vā gaṇā vā tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā. esa bhagavato sāvakasaṁgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo aṭjalikaraṇīyo anuttaraṁ puṭṭakkhettaṁ lokassa. ye kho cundi saṁghe pasannā, agge te pasannā. agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.
1. sugatiṭṭeva syā 2. kathaṁ rūpe kho machasaṁ 3. pipāsāvinayo sīmu.
[bjt page 056] [\x 56/]
yāvatā cundī sīlāni, ariyakantāni1 tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viṭṭuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhi saṁvattanikāni. ye kho cundi ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. agge kho pana paripūrakārīnaṁ aggo vipāko hotīti.
6. aggato ve pasannānaṁ aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ
agge buddhe pasannānaṁ dakkhiṇeyye anuttare,
7. agge dhamme pasannānaṁ virāgūpasame sukhe
agge saṁghe pasannānaṁ puṭṭakkhette anuttare,
8. aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ aggaṁ puṭṭaṁ pavaḍḍhati
aggaṁ āyūca2 vaṇṇo ca yaso kitti sukhaṁ balaṁ
9. aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito
devabhūto manusso vā aggappatto pamodatīti.
5. 1. 4. 3.
(uggahasuttaṁ)
33. ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaddiye3 viharati jātiyā vane. atha kho uggaho meṇḍaka nattā yena bhagavā tenupaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca:
adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya attacatuttho [pts page 037] [\q 37/] bhattanti. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṁ tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paṭṭatte āsane nisīdi. atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca:
1. ariyakattāni sīlānimachasaṁ 2. āyuṭcasīmu.
3. bhaddikeaṭṭhakathā.
[bjt page 058] [\x 58/]
imā me bhante kumāriyo patikulāni gamissanti. ovadatu tāsaṁ bhante bhagavā, anusāsatu tāsaṁ bhante bhagavā, yaṁ tāsaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti.
atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca: tasmātiha kumāriyo evaṁ sikkhitabbaṁ: yassa vo' mātā pitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṁkārapaṭissā viniyo manāpacāriniyo piyavādiniyoti. evaṁ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṁ.
tasmātiha kumāriyo evaṁ sikkhitabbaṁ ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garukarissāma, 2 mānissāma, pūjessāma, abbhāgateva āsanodakena patipūjessāmāti3 evaṁ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṁ.
tasmātiha kumāriyo evaṁ sikkhitabbaṁ ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā tatrūpāyāya vimaṁsāya samannāgatā alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātunti evaṁ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṁ.
tasmātīha kumāriyo evaṁ sikkhitabbaṁ: yo so bhattu abbhantaro antojano, dāsātivā pessāti [pts page 038] [\q 38/] vā kammakarāti vā, kammakarāti vā, tesaṁ kataṭca katato jānissāma, akataṭca akatato jānissāma, gilānakānaṭca balābalaṁ jānissāma, khādanīyaṁ bhojanīyaṁ cassa paccayena vibhajissāmāti. 4 evaṁ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṁ.
tasmātiha kumāriyo evaṁ sikkhitabbaṁ: yaṁ bhattā āharissati dhanaṁ vā dhaṭṭaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, taṁ ārakkhena5 guttiyā sampādessāma. tassa bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyoti. evaṁ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṁ.
imehi kho kumāriyo paṭcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahavyataṁ uppajjatīti.
10. yo naṁ bharati sabbadā niccaṁ ātāpi ussuko
sabbakāmaharaṁ6 posaṁ bhattāraṁ nāti maṭṭeti.
11. na cāpi sotthi bhattāraṁ icchācārena rosaye7
bhattu ca garuno sabbe paṭipujeti paṇḍitā.
12. uṭṭhāhikā8 analasā saṁgahītaparijjanā
bhattu manāpā9 carati sambhataṁ anurakkhati.
13. yā evaṁ vattatī nāri bhattucchandavasānugā
manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatī ti.
1. yassa kho sīmu 2. garuṁ karissāma machasaṁ
3. paṭipūjessāmāti syā, machasaṁ 4. paccayaṁsena vibhajissāmāti syā, sī
5. ārakkhāya sīmu 6. sabbakāmakaraṁ, sīmu.
7. issācārena rosaye syā, machasaṁ issāvādena [pts]
8. uṭṭhāyikā syā, 9. bhattumanāpaṁ machasaṁ
[bjt page 060] [\x 60/]
5. 1. 4. 4
(sīhasenāpatisuttaṁ)
34. ekaṁ samayaṁ bhagavā vesālisaṁ viharati mahāvane kūṭāgāra sālāyaṁ. atha kho sīho senāpati yena [pts page 039] [\q 39/] bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca:
sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ paṭṭāpetunti?
sakkā sīhāti bhagavā avoca. dāyako sīha dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. yampi sīha dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ.
puna ca paraṁ sīha dāyakaṁ dānapatiṁ santo sappurisā bhajanti. yampi sīha dāyakaṁ dānapatiṁ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ.
puna ca paraṁ sīha dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. yampi sīha dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ.
puna ca paraṁ sīha dāyako dānapati yaṭṭadeva parisaṁ upasaṅkamati. yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ, visāradova1 upasaṅkamati amaṅkubhūto. yampi sīha dāyako dānapati yaṭṭadevaparisaṁ upasaṅkamati: yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapati parisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ, visāradova upasaṅkamati amaṅkubhūto: idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ.
puna ca paraṁ sīha dāyako dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. yampi sīha dāyako dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. idaṁ2 samparāyikaṁ dānaphalanti.
evaṁ vutte sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca "yānimāni bhante bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. ahampetāni jānāmi. ahaṁ bhante dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. ahaṁ bhante dāyako dānapati. , maṁ santo sappurisā bhajanti. ahaṁ bhante dāyako dānapati, mayhaṁ kalyāṇo kittisaddo ababhuggato: sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhākoti. ahaṁ [pts page 040] [\q 40/] bhante dāyako dānapati, yaṭṭadeva parisaṁ upasaṅkamāmi: yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapati parisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ, visāradova upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. yānimāni bhante bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. ahampetāni jānāmi. yaṭca kho maṁ bhante bhagavā evamāha: 'dāyako sīha dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī'ti etāhaṁ na jānāmi. ettha ca panāhaṁ bhagavato saddhāya gacchāmī"ti.
1. visārado machasaṁ 2. idampi syā
[bjt page 062] [\x 62/]
evametaṁ sīha, eva metaṁ sīha, dāyako1 dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatīti.
14. dadaṁ piyo hoti bhajanti naṁ bahū kittiṭca pappoti yasobhivaḍḍati.
amaṅkubhūto parisaṁ vigāhati visārado hoti naro amaccharī.
15. tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā vineyya maccheramalaṁ sukhesino,
te dīgharattaṁ tidive patiṭṭhitā devānaṁ sahavyataṁ gatā ramanti. 3
16. katāvāsā katakusalā tato cutā4 sayaṁpabhā anuvicaranti nandanaṁ, 5
te tattha nandanti ramanti modare samappitā kāmaguṇehi paṭcahi
katvāna vākyaṁ asitassa tādino ramanti sagge sugatassa sāvakā'ti. 6
5. 1. 4. 5
(dānānisaṁsasuttaṁ)
35. [pts page 041] [\q 41/] paṭcime bhikkhave dāne ānisaṁsā. katame paṭca?
bahuto janassa piyo hoti manāpo. santo sappurisā bhajanti. kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. gihīdhammā anapeto hoti. kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. ime kho bhikkhave paṭca dāne ānisaṁsāti.
17. dadamāno piyo hoti sataṁ dhammaṁ anukkamaṁ,
santo naṁ bhajanti sappurisā7 saṭṭatā brahmacārino.
18. te tassa dhammaṁ desenti sabbadukkhāpanūdanaṁ,
yaṁ so dhammaṁ idhaṭṭāya parinibbāti anāsavoti. 8
5. 1. 4. 6
(kāladānasuttaṁ)
36. paṭcimāni bhikkhave kāladānāni. katamāni paṭca?
āgantukassa dānaṁ deti. gamikassa dānaṁ deti. gilānassa dānaṁ deti. dubbhikkhe dānaṁ deti. yāni navasassāni navaphalāni, tāni paṭhamaṁ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. imāni kho bhikkhave paṭca kāladānānīti.
1. dāyako sīha sī 2. yasassa vaḍḍhati syā yaso ca vaḍḍhati machasaṁ
3. devānaṁ sahavyagatā ramanti te syā machasaṁ
4. katāvakāsā katakusalā ito cutā machasaṁ, syā
5. nandane syā 6. ramanti sabbe sugatassa sāvakā syā
7. santo naṁ sadā bhajanti syā machasaṁ 8. parinibbātanāsavoti syā
[bjt page 064. [\x 64/] ]
19. kāle dadanti sappaṭṭā vadaṭṭū vītamaccharā
kālena dinnaṁ ariyesu ujubhutesu tādisu,
vippasanna manā tassa vipulā hoti dakkhiṇā,
20 ye tattha anumodanti veyyāvaccaṁ karonni vā
na tesaṁ1 dakkhiṇā ūnā tepi puṭṭassa bhāgino.
21. tasmā dade va2 appaṭivānacitto yattha dinnaṁ mahapphalaṁ
puṭṭāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.
5. 1. 4. 7
(bhojanasuttaṁ)
37. [pts page 042] [\q 42/] bhojanaṁ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ paṭca ṭhānāni deti.
katamāni paṭca?
āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti. paṭibhāṇaṁ deti. āyuṁ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassavā, vaṇaṇaṁ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānussa vā, sukhaṁ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa
vā mānusassa vā, paṭibhāṇaṁ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. bhojanaṁ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ imāni paṭca ṭhānāni deti.
22. āyudo balado dhīro vaṇaṇado paṭibhāṇado
sukhassa dātā medhāvī sukhaṁ so adhigacchati.
23. āyuṁ datvā balaṁ vaṇṇaṁ sukhaṭca paṭibhāṇakaṁ
dighāyu yasavā hoti yattha yatthupapajjatīti.
5. 1. 4. 8
(saddhasuttaṁ)
38. paṭcime bhikkhave saddhe kulaputte ānisaṁsā. katame paṭca?
ye te bhikkhave loke santo sappurisā, te saddhaṁ yeva8 paṭhamaṁ anukampanti, no tathā assaddhaṁ. saddhaṁyeva paṭhamaṁ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṁ saddhasseva paṭhamaṁ patigaṇhantā patigaṇhanti, no tathā assaddhaṁ saddhasseva paṭhamaṁ dhammaṁ desentā desenti, no tathā assaddhaṁ. saddho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 4
ime kho bhikkhave paṭca saddhe kulaputte ānisaṁsā.
seyyathāpi bhikkhave subhumiyaṁ cātummahāpathe5 mahānigrodho samannā pakkhīnaṁ paṭisaraṇaṁ hoti, evameva [pts page 043] [\q 43/] kho bhikkhave saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṁ hoti: bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upasakānaṁ upāsikānanti.
1. tesaṁdakkhiṇāūnā machasaṁ [pts 2.] dade syā machasaṁ
3. saddhaṭṭeva machasaṁ syā 4. uppajjati, sīmu
5. catummahāpathe syā catumahāpathe machasaṁ.
[bjt page 066] [\x 66/]
24. sākhāpattaphalūpeto khandhimā ca mahādumo,
mūlavā phalasampanno patiṭṭhā hoti pakkhinaṁ.
25. manorame āyatane sevanti naṁ vihaṅgamā,
chāyaṁ chāyatthikā1 yanti phalatthā phalabhojino.
26. tatheva sīlampannaṁ saddhaṁ purisapuggalaṁ,
nivātavuttiṁ atthaddhaṁ sorataṁ sakhilaṁ muduṁ
27. vītarāgā vītadosā vītamohā anāsavā,
puṭṭakkhettāni lokasmiṁ sevanti tādisaṁ naraṁ.
28. te tassa dhammaṁ desenti sabbadukkhā panūdanaṁ,
yaṁ so dhammaṁ idhaṭṭāya parinibbāti anāsavoti2
5. 1. 4. 9
(puttasuttaṁ)
39. paṭcimāni bhikkhave ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṁ icchanti kule jāyamānaṁ. katamāni paṭca?
bhato vā no bharissati. kiccaṁ vā no karissati. kulavaṁso ciraṁ ṭhassati. dāyajjaṁ paṭipajjati. atha vā pana petātaṁ kālakatānaṁ dakkhiṇaṁ anuppadassatīti. imāni kho bhikkhave paṭca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṁ icchanti kule jāyamānanti.
29. paṭca ṭhānāni3 sampassaṁ puttaṁ icchanti paṇḍitā,
bhato vā no bharissati kiccaṁ vā no karissati
30. kulavaṁso ciraṁ ṭhassati4 dāyajjaṁ paṭijjati,
athavā pana petānaṁ dakkhiṇaṁ anupadassati.
31. ṭhānānetāni sampassaṁ puttaṁ icchanti paṇḍitā,
tasmā santo sappurisā kataṭṭū katavedino,
32. bharanti mātāpitaro pubbe katamanussaraṁ,
[pts page 044] [\q 44/] karonti nesaṁ kiccāni yathā taṁ pubbakārinaṁ
33. ovādakārī bhataposī kulavaṁsaṁ ahāpayaṁ,
saddho sīlena sampanno putto hoti pasaṁsiyoti
1. chāyanthino sīmu. 2. parinibbātanāsavoti syā
3. paṭcaṭṭhānāni syā 4. tiṭṭhe machasaṁ, syā
[bjt page 068] [\x 68/]
5. 1. 4. 10
(mahāsālasuttaṁ)
40. himavantaṁ bhikkhave pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā paṭcahi vaḍḍhihi vaḍḍhanti. katamāhi paṭcahi?
sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti. tacena vaḍḍhanti. papaṭikāya vaḍḍhanti. pheggunā vaḍḍhanti. sārena vaḍḍhanti. himavantaṁ bhikkhave pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā imāhi paṭcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.
evameva kho bhikkhave saddhaṁ kulapatiṁ1 nissāya antojano paṭcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. katamāhi paṭcahi?
saddhāya vaḍḍhati sīlena vaḍḍhati. sutena vaḍḍhati cāgena vaḍḍhati. paṭṭāya vaḍḍhati. saddhaṁ bhikkhave kulapatiṁ nissāya antojano imāhi paṭcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti.
34. yathā ca2 pabbato selo araṭṭasmiṁ brahāvane,
taṁ rukkhā upanissāya vaḍḍhante te vanappatī.
35. tatheva sīla sampannaṁ saddhaṁ kulapatiṁ3 idha4,
upanissāya vaḍḍhanti puttadārā ca bandhavā,
amaccā ṭātisaṅghā ca ye cassa anujīvino.
36. tassa sīlavato sīlaṁ cāgaṁ sucaritāni ca,
passamānānukubbanti ye bhavanti civakkhaṇā.
37. idha dhammaṁ caritvāna maggaṁ sugatigāminaṁ,
nandino devalokasmiṁ modanti kāmakāminoti.
sumanāvaggo catuttho.
tassuddānaṁ:
sumanā cundī uggaho sīhadānānisaṁsayo
kāla bhojana saddhāya puttasālehi te dasāti.
1. kulaputtaṁ machasaṁ 2. yathāhi syāmachasaṁ.
3. kulaputtaṁ machasaṁ, syā 4. imaṁ machasaṁ
[bjt page 070] [\x 70/]
5. muṇḍarājavaggo
5. 1. 5. 1
(paṭcabhogaādiyasuttaṁ)
41. [pts page 045] [\q 45/] ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
paṭcime gahapati bhogānaṁ ādiyā. katame paṭca?
idha gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṁ pariharati. mātāpitaro sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṁ pariharati. puttadāradāsakammakaraporise sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṁ pariharati. ayaṁ paṭhamo bhogānaṁ ādiyo.
puna ca paraṁ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṁ pariharati. ayaṁ dutiyo bhogānaṁ ādiyo.
puna ca paraṁ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā coratovā appiyato vā dāyādato, tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṁ attānaṁ karoti. ayaṁ tatiyo bhogānaṁ ādiyo.
puna ca paraṁ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paṭca balīkattā hoti: ṭātibaliṁ, athitibaliṁ pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ. ayaṁ catuttho bhogānaṁ ādiyo.
puna ca paraṁ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedācakkhittehi dhammikehi [pts page 046] [\q 46/] dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamantānaṁ damenti, ekamantānaṁ samenti, ekamantānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. ayaṁ paṭcamo bhogānaṁ ādiyo:
ime kho gahapati paṭca bhogānaṁ ādiyā.
[bjt page 072] [\x 72/]
tassa ce gahapati ariyasāvakassa ime paṭca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṁ gacchanti, tassa evaṁ hoti: ye vata bhogānaṁ ādiyā, te cāhaṁ ādiyāmi. bhogā ca me parikkhayaṁ gacchantī"ti. itissa hoti avippaṭisāro. tassa ce gahapati ariyasāvakassa ime paṭca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṁ hoti: ye vata bhogānaṁ ādiyā, te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī"ti itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. 1
38. bhuttā bhogā bhatā bhaccā vitiṇṇā āpadāsu me,
uddhato dakkhiṇā dinnā atho paṭca balī katā.
upaṭṭhitā sīlavanto saṭṭatā brahmacārayo.
39. yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya paṇḍito gharamāvasaṁ,
so me attho anuppatto kataṁ ananutappiyaṁ.
40. etaṁ anussaraṁ macco ariyadhamme ṭhito naro
idheva naṁ pasaṁsanti pecca sagge pamodatīti. 2
5. 1. 5. 2
(sappurisasuttaṁ)
(sāvatthinidānaṁ)
42. sappuriso bhikkhave kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti. mātāpitunnaṁ3 atthāya hitāya sukhāya hoti puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti. dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti. samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti.
seyyathāpi bhikkhave mahāmegho sabbasassāni sampādento bahunojanassa atthāya hitāya sukhāya hoti:evameva [pts page 047] [\q 47/] kho bhikkhave sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti: mātāpitunnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti. puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti. dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti. samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hotīti.
41. hito bahunnaṁ paṭipajja bhoge taṁ devatā rakkhati devaguttaṁ,
bahussutaṁ sīlavatupapannaṁ dhamme ṭhitaṁ na vijahāti4 kitti.
42. dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ saccavādiṁ hirīmanaṁ,
nekkhaṁ jambonadasseva ko taṁ ninditumarahati,
devāpi naṁ pasaṁsanti brahmunāpi pasaṁsitoti.
1. itissa hoti avippaṭisāro syā 2. sagge ca modatīti sīmu.
3. mātāpitūnaṁ machasaṁ 4. vijahati machasaṁ.
[bjt page 074] [\x 74/]
5. 1. 5. 3
(paṭcaiṭṭhadhammasuttaṁ)
(sāvatthi nidānaṁ)
43. atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
paṭcime gahapati dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. katame paṭca?
āyu kho gahapati iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. sukhaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ. yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ.
ime kho gahapati paṭca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ.
imesaṁ kho gahapati paṭcannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ. na āyācanāhetu vā patthanāhetu vā paṭilābhaṁ vadāmi. imesaṁ kho gahapati paṭcannaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ āyācanāhetu [pts page 048] [\q 48/] vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?
na kho gahapati arahati ariyasāvako āyuṁ kāmo āyuṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā āyussa vā pihetuṁ. āyukāmena gahapati ariyasāvakena āyusaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. āyusaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṁvattati. so lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.
na kho gahapati arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā vaṇṇassa vā pihetuṁ. vaṇṇakāmena gahapati ariyasāvakena vaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. vaṇṇasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṁvattati. so lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā.
na kho gahapati arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā sukhassa vā pihetuṁ. sukhakāmena gahapati ariyasāvakena sukhasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. sukhasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṁvattati. so lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā.
[bjt page 076] [\x 76/]
na kho gahapati arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā yasassa vā pihetuṁ. yasakāmena gahapati ariyasāvakena yasasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. yasasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṁvattati. so lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā.
na kho gahapati arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā saggānaṁ vā1 pihetuṁ. saggakāmena gahapati ariyasāvakena saggasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. saggasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṁvattati. so lābhī hoti saggānanti.
43. āyuṁ vaṇṇaṁ yasaṁ kittiṁ saggaṁ uccākulīnataṁ,
ratiyo patthayānena uḷārā aparāparaṁ, 2
44. appamādaṁ pasaṁsanti puṭṭakiriyāsu paṇḍitā,
[pts page 049] [\q 49/] appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito.
45. diṭṭheva dhamme yo attho yo cattho samparāyiko.
atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.
5. 1. 5. 4
(manāpadāyīsuttaṁ)
44. ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. atha kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṁ nenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paṭṭatte āsane nisīdi. atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṁ etadavoca:
"sammukhā metaṁ3 bhante bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahītaṁ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. manāpaṁ me bhante sālapupphakaṁ khādanīyaṁ. taṁ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṁ upādāyā'ti. paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.
"sammukhā metaṁ bhante bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahītaṁ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti manāpaṁ me bhante sampannakolakaṁ, sampannasūkaramaṁsaṁ. 4 taṁ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṁ upādāyā'ti. paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.
1. saggaṁ vā sīmu. 2. aparāparā machasaṁ
3. sammukhā etaṁ sīmu 4. sūkaramaṁsaṁ machasaṁ, sampannavarasūkaramaṁsaṁ syā.
[bjt page 078] [\x 78/]
[pts page 050] [\q 50/]
"samimukhā metaṁ bhante bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahītaṁ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. manāpaṁ me bhante nibaddhatelakaṁ1 nāḷiyasākaṁ. taṁ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṁ upādāyā"ti. paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.
"sammukhā metaṁ bhante bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahītaṁ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. manāpo me bhante sālīnaṁ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyaṭjano. taṁ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṁ upādāyā"ti. paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.
"sammukhā metaṁ bhante bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahītaṁ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. manāpāni me bhante kāsikāni vatthāni. tāni me bhagavā patigaṇhātu anukampaṁ upādāyā"ti. paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.
"sammukhā metaṁ bhante bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahītaṁ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. manāpo me bhante pallaṅko goṇakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kādalimigapavarapaccattharaṇo2 sauttaracchado ubhato lohitakūpadhāno. api ca bhante mayampetaṁ jānāma'netaṁ bhagavato kappatī"ti. idaṁ me bhante candanaphalakaṁ agghati adhikaṁ sahassaṁ. taṁ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṁ upādāyā"ti paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.
atha kho bhagavā uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ iminā anumodanīyena anumodi:
46. manāpadāyī labhate manāpaṁ yo ujjubhūtesu dadāti chandasā,
acchādanaṁ sayanamathannapānaṁ3 nānappakārāni ca paccayāni.
47. cattaṭca muttaṭca anaggahītaṁ4 khettūpame arahante viditvā,
so duccajaṁ sappuriso cajitvā manāpadāyī labhate manāpanti.
atha kho bhagavā uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. kālakato ca uggo gahapati vesāliko aṭṭataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapajjī.
1. nibbaṭṭatelakaṁ syā, nibbattatelakaṁ sīmu.
2. kadalimigapavarapaccattharaṇo machasaṁ. syā.
3. sayana mantapānaṁ machasaṁ. 4. anuggahītaṁ syā [pts]
[bjt page 080] [\x 80/]
tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme atha kho uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo [pts page 051] [\q 51/] kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhitaṁ kho uggaṁ devaputtaṁ bhagavā etadavoca:
'kacci te ugga yathādhippāyo'ti 'taggha me bhante yathādhippāyo'ti. atha kho bhagavā uggaṁ devaputtaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:
48. manāpadāyī labhate manāpaṁ
aggassa dātā labhate punaggaṁ,
varassa dātā varalābhi hoti
seṭṭhandado seṭṭhamupeti ṭhānaṁ.
49. yo aggadāyī varadāyī seṭṭhadāyī ca yo naro,
dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatī"ti.
5. 1. 5. 5
(puṭṭābhisandasuttaṁ)
(sāvatthinidānaṁ:)
45. paṭcime bhikkhave puṭṭābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. katame paṭca?
yassa bhikkhave bhikkhu cīvaraṁ paribhuṭjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puṭṭābhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati.
yassa bhikkhave bhikkhu piṇḍapātaṁ paribhuṭjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puṭṭāhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati.
yassa bhikkhave bhikkhu vihāraṁ paribhuṭjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puṭṭābhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati.
yassa bhikkhave bhikkhu maṭcapīṭhaṁ paribhuṭjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puṭṭābhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati.
yassa bhikkhave bhikkhu gilānapacchayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuṭjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ [pts page 052] [\q 52/] upasampajja viharati, appamāṇo tassa puṭṭāhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati.
ime kho bhikkhave paṭca puṭṭābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti.
imehi ca pana bhikkhave paṭcahi puṭṭāhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puṭṭassa pamāṇaṁ gahetuṁ: "ettako puṭṭāhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī"ti. atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuṭṭakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati.
[bjt page 082] [\x 82/]
seyyathāpi bhikkhave mahasamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gahetuṁ 'ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhaka satasahassānī'ti vā. atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakakkhandho tveva saṅkhaṁ gacchati. evameva kho bhikkhave imehi paṭcahi puṭṭābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puṭṭassa pamāṇaṁ gahetuṁ 'ettako puṭṭābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī'ti. atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuṭṭakkhandho tveva saṅkhaṁ gacchatīti.
50. mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ
bahubheravaṁ ratanagaṇānamālayaṁ,
najjo yathā naragaṇa saṅghasevitā1
puthū savantī upayanti sāgaraṁ.
51. [pts page 053] [\q 53/] evaṁ naraṁ annadapānavatthadaṁ