-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 0
/
Copy pathindex.html
148 lines (148 loc) · 6.84 KB
/
index.html
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
<!doctype html>
<html lang="en">
<head>
<meta charset="UTF-8">
<meta name="viewport"
content="width=device-width, user-scalable=no, initial-scale=1.0, maximum-scale=1.0, minimum-scale=1.0">
<meta http-equiv="X-UA-Compatible" content="ie=edge">
<title>Sākums</title>
</head>
<body>
<div class="wrapper">
<div class="page-header">
<header class="header">
<div class="container">
<div class="row middle-xs">
<div class="col-xs-3">
<img src="src/images/logo.svg" alt="" class="header__logo">
</div>
<div class="col-xs-9">
<div class="row end-xs">
<div class="col-xs-12">
<span class="header__date js-date"></span>
</div>
<div class="col-xs-12">
<nav class="nav">
<a href="index.html" class="nav__item">Home</a>
<a href="camus.html" class="nav__item">Kamī</a>
<a href="voltaire.html" class="nav__item">Voltērs</a>
<a href="store.html" class="nav__item">Pirkt</a>
</nav>
</div>
</div>
</div>
</div>
</div>
</header>
</div>
<main class="page-body">
<section class="section">
<div class="container">
<div class="row middle-xs">
<div class="col-xs-8">
<h1 class="title">
Literatūra
</h1>
<p class="pararaph">
Literatūra (no latīņu: littera — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar
māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi. Literatūra tiek iedalīta daiļliteratūrā, zinātniskajā literatūrā un
publicistikā. Šaurākā nozīmē jēdziens "literatūra" apzīmē mākslas veidu — daiļliteratūru.
<br><br>
Literatūras pirmsākumi meklējami mutvārdu mitoloģijas un folkloras tradīcijās. Par pirmo zināmo literāro
darbu
tradicionāli uzskata babiloniešu "Poēmu par Gilgamešu" (ap 3. g.t. p.m.ē.). 5.—2. gs. p.m.ē. Indijā
pierakstīts eposs "Rāmājana", bet ap 5. gs. p.m.ē. — otrs lielākais eposs literatūras vēsturē
"Mahābhārata"
(tajā ir aptuveni 2,5 miljoni vārdu).
<br><br>
Rietumu literatūras sākumi datējami ar 8. gs. p.m.ē., kad Senajā Grieķijā dzimst antīkā literatūra. Šajā
laikā
tapuši Homēram piedēvētie eposi "Iliāda" un "Odiseja" un Hēsioda eposi "Teogonija" un "Darbi un dienas".
Antīkā literatūra uzskatāma par visas Rietumu literatūras pamatu - neviena no nacionālajām Eiropas
literatūrām
nav veidojusies bez antīkās literatūras ietekmes. Sākotnēji gan lielāka loma ir romiešu literatūrai, kas,
jāatzīst, bieži tikai atdarina sengrieķu literatūru.
<br><br>
Vēsturiski izveidojušies četri literatūras pamatveidi:
</p>
<ul>
<li>dzeja jeb lirika,</li>
<li>proza jeb epika,</li>
<li>dramaturģija,</li>
<li>liroepika.</li>
</ul>
<p>
Dzeja parasti ir rakstīta saistītā valodā, tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu
pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru
izmantojums.
Pastāv dažādi mēģinājumi klasificēt dzeju, taču neviens no tiem nespēj aptvert dzeju pilnībā. Dzeju var
mēģināt
klasificēt pēc tās tematikas (filosofiskā, meditatīvā, liriskā dzeja u.tml.), pēc vārsmojuma (metriskā,
toniskā,
sillabiskā, sillabotoniskā dzeja, brīvās vārsmas, verlibrs), strofikas, formas (t.s. tradicionālās formas
ir,
piemēram, epigramma, elēģija, idille, oda u.c.) un citādi. Tā kā 20. un 21. gadsimta literatūrā
lielākoties
vērojama atteikšanās no tradicionālu formu, vārsmojuma un strofikas izmantošanas, šī laika dzejas
klasifikācija
pēc šādiem principiem ļoti bieži ir neiespējama.
<br><br>
Proza ir rakstīta nesaistītā valodā, tās raksturīgas iezīmes ir sižetiskums, mazāka tēlainība nekā dzejai
(tomēr
bieži vien, it īpaši 20. gadsimtā, proza var būt arī nesižetiska vai ļoti tēlaina). Tradicionālie prozas
pamatžanri ir romāns, stāsts, novele, literārā pasaka, eseja, miniatūra, tēlojums, humoreska. Taču 20. un
21.
gadsimta literatūrā vērojama prozas žanru robežu izplūšana un žanru hibridizācija. Piemēram, 20. gadsimta
pirmās
puses avangarda literatūras virzieni apzināti, lai paustu noliedzošu attieksmi pret tradiconālo literatūru
un
paplašinātu mākslinieciskās izteiksmes iespējas, radīja literatūru, kas neiekļaujas tradiconālo
literatūras
žanru sistēmā. 20. gadsimta otrajā pusē literatūras žanru sistēmu turpināja destabilizēt postmodernisma
literatūra.
<br><br>
Dramaturģijas darbi (lugas) pamatā ir rakstīti sarunu formā un paredzēti iestudēšanai teātrī.
Dramaturģijas
pamatžanri ir traģēdija, drāma, traģikomēdija, komēdija.
<br><br>
Liroepika apvieno dzejas un prozas (dažreiz arī dramaturģijas) iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir
vēstījoša un sižetiska. Liroepikas pamatžanri ir eposs, poēma, balāde, sāga, fabula.
</p>
</div>
<div class="col-xs-4">
<img src="src/images/literature.jpg" alt="Voltērs" width="394">
</div>
</div>
<div class="row">
<div class="col-xs-12">
<em>Avots:</em> <a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Literat%C5%ABra">
https://lv.wikipedia.org/wiki/Literat%C5%ABra
</a>
</div>
</div>
</div>
</section>
</main>
<div class="page-footer">
<footer class="footer">
<div class="container">
<div class="row center-xs">
<div class="col-xs-12">
<img src="src/images/logo.svg" alt="webpack" class="footer__logo">
</div>
</div>
</div>
</footer>
<section class="copy">
<div class="container">
<div class="row center-xs">
<div class="col-xs-12">
<div class="js-footer-date"></div>
</div>
</div>
</div>
</section>
</div>
</div>
</body>
</html>